top of page

Vai atpazīsti savā dzīvē sekojošu emocionālās vardarbības formu?


Strādājot savā privātpraksē, arvien biežāk novēroju, ka cilvēki, kas piedzīvo emocionālo vardarbību, to bieži vien nepamana un vāji to spēj identificē. Tāpēc šoreiz vēlos uzrunāt tēmu manipulēšana caur vainas izjūtu (guilt tripping) – kas tā ir, kā to atpazīt un kādas sekas tā atstāj.


Manipulēšana caur vainas izjūtu ir manipulatīva taktika, kas tiek izmantota, lai veicinātu vainas un kauna izjūtu par to, ko cilvēks ir vai nav izdarījis. Stratēģijas mērķis ir netiešā veidā (aktivizējot vainas izjūtu) piespiest otram uzvesties noteiktā veidā, lai tiktu panākta konkrēta, iecerētā darbība. Vainas izjūta ir viens no spēcīgiem motivātoriem, kas ietekmē cilvēka uzvedību, kā arī veidu, kā viņš domā un jūtas. Šī manipulācijas forma var tikt izmantotā kā apzinātā, tā arī neapzinātā veidā.


Terminu “manipulēšana caur vainas izjūtu” 20 gs. 60 gados ieviesa amerikāņu psiholoģe, psihoterapeite Sūzana Forvarda. Viņa novēroja mijiedarbībā vecākus un bērnus un secināja, ka šāda taktika ir izplatīta, lai panāktu bērnu uzvedības kontroli. Mūsdienās manipulēšana caur vainas izjūtu tiek uzskatīta par emocionālās vardarbības formu, ko var piekopt ikviens savās attiecībās.


Cilvēki “manipulēšana caur vainas izjūtu” izmanto vairāku iemeslu dēļ:

  • Ir spēcīga vēlme kontrolēt ar mērķi apmierināt savas vajadzības, nodomus un mērķus;

  • Nespēja tiešā veidā izteikt savas vajadzības un vēlmes, tā vietā tas tiek darīts caur otra vainošanu, nespēja uzņemties atbildību pār savu rīcību un uzvedību, tādējādi arī izvairoties no tiešiem, atklātiem konfliktiem

  • sodīšanas taktika, lai atdarītu kādam, kurš it kā nodarījis pāri. Otra vainošana veicina pašā varas un kontroles izjūtu pār situāciju

  • Lai iegūtu līdzjūtību un uzmanību. Ieņemot (spēlējot) upura pozīciju, uzsverot palīdzības un atbalsta trūkumu, var sekmēt kārotās līdzjūtības iegūšanu

Manipulēšana caur vainas izjūtu atstāj kā īstermiņa, tā arī ilgtermiņa sekas:

  • Toksiska vainas, kauna un paliekoša aizvainoja sajūta

  • Grauj konkrētās attiecības

  • Emocionālas ciešanas

  • Paaugstināta trauksmes un depresīva simptomātika, bezmiegs

  • Izteikta bezpalīdzības sajūta, jo nezina, kā izkļūt no manipulācijas cikla

  • Tiek grauta pašvērtējuma, pašcieņas izjūta, tāpat aktivizēta mazvērtības un nepietiekamības izjūta

  • Izteikta spriedze attiecībās, jo pavadošas bailes, ka atkal “kaut kas nepareizi tiks izdarīt”


Kā atpazīt, ka piedzīvojat manipulāciju?

  • Svarīgi pievērst uzmanību izteikumiem, piemēram:

“ja tu mani patiešām mīlētu, tad tu izdarītu…”

“pēc visa, ko esmu tavā labā darījis, tu pat nevari…”

“tu vienmēr man sabojā garastāvokli..”

“man laikam atkal viss būs jādara vienam pašam, kā jau parasti..”

“es nezinu, ko esmu izdarījis Tev, lai saņemtu šādu attieksmi no Tevis..”

“Es esmu vīlies Tevī..”

“Es to nekad neaizmirsīšu un tev arī nevajdzētu..”

“Tu mani tik ļoti sāpināji, ka šo neizdarīji..”

“tu egoistisks, un domā tikai par sevi..”

  • Nepārtraukta pagātnes kļūdu atgādināšana

  • Atgādinot par katru lietu, ko otra persona it kā darījusi Tavā labā

  • Rādot, ka it kā izjūt dusmas un neapmierinātību, bet pēc brīža noliedzot, ka šeit vispār ir problēma

  • Sodot Tevi ar klusēšanu, nerunāšanu

  • Pozīcija it kā Tu būtu otram kaut ko parādā

  • Ja izjūti, ka otra persona sevi ieliek upura lomā un notiek Tevis vainošana un kauna sajūtas aktivizācija. Otra persona liek Tev justies slikti par sevi un savu uzvedību. Vainošana notiek par lietām un situācijām, kurās neesi vainīgs un atbildīgs, kā arī liek izjust kaunu par lietām, kas ir ārpus Tavas kontroles

  • Ja blakus personai izjūti izteiktu spriedzi, saspringumu, tādu kā nospiestības izjūtu

  • Emocionāla šantāža – kad otrs Tev draud ar mīlestības jūtu, pieķeršanos un atbalsta pārtraukšanu, ja vien nedarīsi, ko otrs no Tevis sagaida

  • Pārspīlējumi – otrs pārspīlē Tavu ietekmi uz savu dzīvi un liek justies vainīgam un atbildīgam par lietām, kas neattiecas uz Tavu rīcību

Kā sevi pasargāt?

  1. Ja atpazīsti aprakstītās pazīmes savā situācijā, svarīgi nolikt skaidras robežas un apzināties, ka otra uzvedībā nav Tava atbildība

  2. Svarīgi strādāt pie pašvērtējuma atgūšanas jautājuma, identificējot kritizējošās domas

  3. Nepieciešamības gadījumā meklē profesionālu palīdzību

  4. Neaizmirsti par rūpēm par sevi.

bottom of page