Sistēmiskā ģimenes psihoterapija

     Ģimeni var apskatīt kā vienotu veselumu, sistēmu – kur viena indivīda uzvedība un reakcija ietekmē pārējo locekļu reakcijas. Metaforiski aprakstot, ģimene ir kā zobratu sistēma ar noteiktu dinamiku un izpausmēm. Tiek pētītas savstarpējās attiecības.

 

    Ģimenes ir ļoti dažādas. Katrs piedzimst kādā ģimenē, kurā ir sava vēsture, noslēpumi, robežas, attiecību paterni, slimības, tāpat arī likumi tradīcijas, vērtības. Tas viss kopā ar iedzimtajām personības iezīmēm ietekmē personības veidošanos, attieksmju, uzvedības, priekšstatu, vērtību u.c. formēšanos.

 

    Sistēmiskā ģimenes psihoterapija rada telpu, kurā ģimenes locekļi var iegūt jaunu pieredzi, atziņas, ieraudzīt uzvedību savstarpējās sakarības, rast iespēju saklausīt un sadzirdēt otra sacīto, atklāt jūtas, stiprināt savstarpējās attiecības, veicināt komunikāciju, izpētīt katra ģimenes locekļa individuālās un kopīgās vajadzības, kā arī atklāt resursus.

 

   Sistēmiskā psihoterapija skata cilvēka (bērna, jaunieša, pieaugušā) problēmas plašākā ģimenes kontekstā. Problēma ir kā simptoms, signāls, kuru “simptomu nēsātājs” atklāj. Simptoms attīstās kā reakcija uz pārējiem ģimenes locekļiem. Respektīvi, simptoms ir indivīda mēģinājums adaptēties un izdzīvot konkrētajā sistēmā. Psihoterapijas mērķis ir pētīt simptomu nozīmi, rašanos un uzturošos mehānismus plašākā laukā – ģimenes sistēmā, savstarpējā mijiedarbībā. Sakārtojot ģimenes sistēmu var mazināties vai pilnībā izzust simptomi, stiprinās savstarpējās attiecības ar emocionālu tuvību, drošību, uzticību, uzlabojas komunikācijas spējas.

 

“Pašvērtība var atplaukt tikai tādā atmosfērā, kurā individuālās atšķirības tiek novērtētas, kļūdas atļautas, komunikācija ir atklāta un noteikumi elastīgi – mīlošas ģimenes atmosfēra”

V. Satīra

 

 

Visbiežāk palīdzība ģimenes terapija tiek meklēta:

 

• Ja kāds no pusaudžiem piedzīvo grūtības (piem., depresija, suicidālas domas, ēšanas traucējumi, norobežošanās, agresijas izpausmes u.c.)

• Komunikācijas grūtības – bieži konflikti, pārmetumi, kritizēšana, distancēšanās u.c.

• Krīzes situācijas ģimenē, piemēram, kāda ģimenes locekļa saslimšana, zaudēšana, nelaimes gadījumi

• Šķiršanās, jaunu ģimeņu veidošana

• Izmaiņas ģimenes sistēmā – jauna bērna ienākšana; ģimenes locekļa aiziešana

 

     Sistēmiskās ģimenes psihoterapijas sesijas ilgums ir 90 minūtes. Uz pirmo terapijas sesiju ierodas visi ģimenes locekļi, kas dzīvo kopīgā mājsaimniecībā.