Kā jau jebkura emocija, arī skaudība lielākā vai mazākā mērā ir piemītoša jebkuram indivīdam. Tā saistās ar aizvainojumu un nepilnvērtības izjūtu, kā arī pavadoši aktualizējas sevis kritizēšana, kauna un vainas izjūta par izjusto skaudību.
Skaudība tiešā veidā saistīta ar cilvēka slēptajām un nepiepildītajām vēlmēm, ko pavada vilšanās sevī un nepilnvērtības izjūta. Skaudības jūtas aktualizējas tad, kad citiem pieder tas, kas pašam šķiet iekārojams. Tas bieži izriet no salīdzināšanas un vērtēšanas attiecībā ar citiem. Ja tiek ieraudzīts, ka it kā šķietami no vienādas starta pozīcijas (salīdzinājumā ar citiem) – otrs ieguvis/sasniedzis vairāk – rodas skaudība ar pavadošu izteiktu mazvērtības izjūtu, narcistisku aizvainojumu, aizskārumu savā pašvērtībā.
Neprecēta sieviete var izjust izteiktu skaudību pret savu draudzeni, kura dzīvo partnerattiecībās, ja pašai tās iztrūkst un pēc tām ilgojās. Nepiepildītās vēlmes pārvēršas skaudībā, kad redzam, ka citi tās ir piepildījuši.
Nespējot izturēt savu mazvērtības izjūtu, notiek distancēšanās no apskaustās personas, kā arī otra noniecināšana. Tomēr otra noniecināšana nedziedē sāpes sevī. Svarīgi aprūnāties ar sevi, atzīt sev skaudības jūtas un formulēt, pēc kādām vēlmēm un vajadzībām notiek ilgošanās – kas ir tas, kas man tieši trūkst? Pēc kā es ilgojos? Kādēļ šī konkrētā situācija manī izraisījusi šīs jūtas?
Apzinoties savas slēptās vēlmes var izdarīt secinājumu par piepildījumu – meklēt veidus, kā savas vēlmes piepildīt; vai ja tās objektīvi nav sasniedzamas – nodoties sēru procesam. Skaudība tiek atrisināta, kad kļūstam piepildīti un apmierināti ar savu dzīves situāciju.
Skaudības saknes meklējamas bērnībā, kur vecāki bērnu bieži salīdzinājuši ar citiem, tādējādi neiegūstot beznosacījuma mīlestību, bet izvirzot sev “mīlestības priekšnosacījumu” – “mani mīlēs tad, ja atbildīšu konkrētiem standartiem”. Tāpat izteikta skaudība attīstās, ja bērns ticis būtiski ierobežots, apspiests, tikušas noniecinātas viņa vēlmes, vajadzības. Arī cilvēkiem, kas ir paškritiski un ar grūtībām noturēt skaidras “nē” robežas, attīstās skaudība tieši brīvības, neatkarības, autonomijas aspektā.