Ikkatrs no mums ir dzirdējis teicienu “klusēšana zelts”. Bet vai tā tiešām ir? Viss ir atkarīgs no situācijas.
Apzināta klusēšana (the silent treatment) ir emocionālās manipulācijas forma, kurā persona atsakās komunicēt ar mērķi otru sodīt un kontrolēt. Tā ir pasīvi agresīva, tomēr citkārt tiek uzskatīta par aktīvi agresīvu uzvedības formu. Apzināta klusēšana sevī ietver sekojošas uzvedības: otra apzinātu un klaju ignorēšanu, noraidīšanu, izvairīšanos, atsacīšanos atzīt otra klātbūtni, aizturot patiesām emocijas. Tas arī var iekļaut neatbildēšanu uz zvaniem, īsziņām, tāpat dodot vienvārdīgas atbildes. To bieži izmanto, lai izpaustu dusmas un neapmierinātību (jo nav apgūtas citas stratēģijas, kā izpaust savas emocijas), lai sodītu un manipulētu ar otru, lai tiktu sasniegts vēlamais/iecerētais. Apzināta klusēšana un ikdienišķa klusēšanas atšķiras ar to, ka otrajā gadījumā tās mērķis nav otram nodarīt pāri.
Lai arī pēdējos gados arvien vairāk tiek veikta izglītošana par apzinātas klusēšanas uzvedību, tomēr aizsākumi meklējami jau antīkajos laikos, kad sabiedrības locekļus sodīja ar izslēgšanu no kopienas un pārtrauca attiecības, ja tika pārkāpta kāda sabiedrības pieņemta norma. Šāda soda veids turpinājās gadsimtiem ilgi.
Lai arī apzinātu klusēšanas stratēģiju var izmantot jebkura personība, tomēr pētījumos izceļ vairākus personības tipus, kam šāda uzvedība ir vairāk raksturīga:
Pasīvi agresīva personība. To saista ar šīs personības apgrūtināto spēju izpaust savas emocijas, dusmas, neapmierinātību veselīgi pieņemamā veidā.
Narcistiska personība. To izmanto, lai iegūt varas, pārākuma un kontroles sajūtu. Apzināta klusēšana tiek izmantota kā manipulācija, ja apkārtējie iebilst viņu vēlmēm, vajadzībām, lai panāktu savu.
Izvairīga personība. Cilvēki ar izvairīgām personības iezīmēm apzinātu klusēšanu var izmantot, lai izvairītos no konfliktiem, emocionālas tuvības. Apzināta klusēšana palīdz distancēties un attālināties no otra, kā arī izvairīties no neērtu un komplicētu problēmu risināšanas.
Robežstāvokļa personība. Apzināta klusēšana šīm personībām palīdz tikt galā ar intensīvām emocijām, to var arī uzskatīt par psihes aizsargmehānismu, un vienlaikus tiek izmantota kā sodīšanas stratēģija, ja nesaņem no otra iecerēto/gaidīto.
Īstermiņa sekas piedzīvotai “apzinātai klusēšanai”: rada apjukumu, neapmierinātību, trauksmes, saspringuma, spriedzes izjūtu, jo aktivizējas sevis vainošanas pozīcija – aizsākas domas par to, ko upuris/cietušais izdarījis nepareizi, sevi šausta. Tāpat var aktivizēties dusmas, skumjas, aizvainojumi, jo izjūt ignorētību un atstumtību. Rodas sajūta it kā staigātu pa naža asmeni, jo nezina, ko teikt un darīt, lai pārtrauktu klusēšanu un atjaunotu attiecības, pārvarot konfliktu. Tāpat situācijas nenoteiktība un neparedzamība var būt tik spriedzes pilna, ka indivīdam rodas grūtības darboties savās citās dzīves jomām, jo klusums šķiet neizturams.
Ilgtermiņa sekas raksturojās ar noturīgām psihoemocionālām izmaiņām:
Rodas emocionāls distress, aktivizēta noraidījuma izjūta, bezpalīdzības izjūta, tāpat var rasties trauksmes traucējumi un klīniska depresija.
Attiecību problēmas – samazināt savstarpējā attiecību kvalitāte. Izraisa aizvainojumu, dusmas, pavājinātu uzticēšanos, nedrošības izjūtu, konstantu spriedzi “kaut ko izdarīt pareizi”, kā arī var sekmēties distancēšanās.
Komunikācijas spēju ietekme. Tiek veicināta vajadzību apsiešana, neizteikšana, jo ir aktualizētas bailes no atkārtotas atgrūšanas caur apzinātas klusēšanas metodi, līdz ar to grautas arī pašas attiecības
Pašvērtējuma pazeminājums, mazvērtības izjūtas aktualizācija. Šāda pieeja var izraisīt nesvarīguma, bezvērtības izjūtu, tāpat kauna un vainas izjūtu.
Psihosomatiskas reakcijas trauksmes un spriedzes dēļ – galvassāpes, gremošanas problēmas, arī bezmiegs.
Reālās dzīves situācija:
partnerattiecību strīda rezultātā, Jūsu partneris ieslēdz “apzinātu klusēšanu” un aiziet savā istabā, pārtraucot jebkādu komunikāciju ar Jums. Jūsos nekavējoties aktivizējas spriedze, dusmas, sākat sevi vainot, šaustīt un apšaubīt – ko atkal esmu izdarījis nepareizi? kāpēc šādi rīkojos? Bieži vien nemaz nesaprotat, kas ir par iemeslu partnera uzvedībai. Šajā gadījumā upuris nespēj ieraudzīt, ka otra uzvedība ir neatbilstoša situācijai, emocionālas vardarbības piekopta
Ja atpazīsti, ka attiecībās piedzīvo “apzinātu klusēšanu”, atceries, ka šāda uzvedība nav jātolerē. Palīdzība ir pieejama. Ja rīkosies un meklēsi atbalstu, tad vari izkļūt no šīs sarežģītās situācijas. Lūk, daži pieturas punkti:
Atceries, ka “apzināta klusēšana” ir emocionālas vardarbības forma. Šāda uzvedība nav akceptējama, kā arī tā nav Tava vaina, bet personas izvēle.
Svarīgi runāt par savām izjūtām un raizēm attiecībā uz šo situāciju
Robežu likšana personai, kas piekopj “apzinātu klusēšanu”. Tas iekļauj kontakta ierobežošanu vai pat attiecību pārtraukšanu
Meklē sociālu atbalstu starp ģimenes locekļiem, draugiem.
Izsver profesionālas palīdzības meklēšanu, kas var palīdzēt tikt galā ar esošo situāciju.
Rūpes par savu psihoemocionālo un fizisko veselību. Neaizmirsti par fiziskām aktivitātēm un sev tuvām un tīkamām aktivitātēm.