Rekomendācijas suicidālas uzvedības mazināšanai

Ir sācies pirms Ziemassvētku laiks. Medijos, reklāmās un romantiskajās filmās tiek īpaši akcentēts šo svētku ģimeniskais aspekts – bezrūpīga kopā būšana, prieks par satikšanos, vieglums. Tomēr šie standarti/pieņēmumi “kā jābūt” svētkos var krienti atšķirties no reālās dzīves, radot, piemēram, milzīgu vientulības, izolācijas, nomāktības, nepareizuma, nelaimīguma izjūtu.. Patiesībā Ziemassvētki ļoti daudziem cilvēkiem ir izaicinoši svētki, jo tiek atgādināts, piemēram, par bērnībā piedzīvotām psihotraumatiskām pieredzēm, pamestību, nepārstrādātiem zaudējumiem un dziļām ilgām pēc beznosacījuma mīlestības, piederības.. Šis ir laiks, kad būtiski pieaug pašnāvnieciska uzvedība, mēģinājumi un arī pabeigtas pašnāvības. Šoreiz vēlos padalīties, kā pamanīt līdzcilvēkos suicidālas riska pazīmes, ko ar tām darīt un kā pasargāt sevi.

Pašnāvības riska pazīmes:

• Tieši izteikumi par nāvi, pašnāvību vai paškaitējumu, kas ir jāuztver nopietni. Tie ir kā signāli par otra cilvēka psihoemocionālo stāvokli. Bieži vien tiek izteiktas šādas frāzes, piem., “labāk būtu, ja manis vairs nebūtu”, “dzīvei nav jēgas”, “es gribētu aizmigt un nepamosties”. Tas IR mīts - “cilvēki, kas runā par pašnāvību, to nedara”

• Norobežošanās, izolēšanās no apkārtējiem cilvēkiem, arī kontaktiem virtuālajā vidē (piem., pēkšņa izdzēšanās ārā no sociālajiem tīkliem)

• Izteiktas (cilvēkam neraksturojošas) garastāvokļa svārstības – piem., izteikta emocionalitāte, kas mijas ar bezcerību, aizkaitinājumu, depresivitāti, trauksmainību

• Emociju pārmaiņa – piem., cilvēkam, kurš ilgstoši bijis depresīvs ar bezcerības un pesimisma perspektīvu, krasi, bez redzama iemesla, garastāvoklis kļuvis stabils, līdzsvarots – tas var saistīties ar suicīda plānošanu, jo nāve var tikt uztverta kā atbrīvošanās no emocionālām ciešanām

• Regulāri izteikumi par bezcerību – piem, “nekas tāpat nemainās, es to vairs nevaru izturēt”, “nekam nav jēgas, situācijai nav risinājums”

• Dzīvesveida un režīma izmaiņas – miega rutīnā, apetītē, seksuālajā sfērā, hobijos, profesionālajā jomā

• Bīstama, riskanta uzvedība, piem., pārlieku alkohola vai narkotisko vielu lietošana, riskanta auto vadīšana, somatisko saslimšanu apzināta neārstēšana, medikamentu lietošanas pārtraukšana

• Pēkšņas atvadas, attiecību izlīdzināšana tā it kā tiktos pēdējo reizi

• Intereses izrādīšana un diskusijas par suicīda metodēm

• Pēkšņa atbrīvošanās no mantām – nozīmīgu lietu atdošana, dāvināšana, arī pārdošana

• Juridiski un sadzīvisku lietu kārtošana

Diemžēl ne vienmēr līdzcilvēku varā ir atturēt cilvēku no lēmuma par pašnāvību. Tomēr ir daži nozīmīgi soļi, kurus svarīgi ievērot, lai palīdzētu līdzcilvēkam krīzes situācijā, tādējādi mazinot suicīda risku

Rekomendācijas:

• Runājiet atklāti un jautājiem! Empātiska, bet tieša (!) saruna par pašnāvību neveicina suicīda risku, bet tieši otrādi – mazina to. Svarīgi izjautāt par plānu, domām, kur un kā plāno veikt, vai pieejami nepieciešamie letālie līdzekļi

• Svarīgi mierīgā veidā atspoguļot savas izjūtas, piem., “esmu noraizējies par Tevi”

• Augsts suicīda risks uzskatāms, ja cilvēkam ir skaidri formulēta ideja un plāns, kā arī letālo līdzekļu pieejamība

• Augsta riska pašnāvnieciskās tieksmes ir pamats neatliekamai ārstēšanai pat ja cilvēks atsakās. Šeit bieži var realizēties manipulācijas, piem., “es Tev pastāstīju, bet Tev nevar neko uzticēt”, “Tu nedrīksti saukt NMP”. Suicidālas domas nedrīkst būt noslēpums – ja kāds atklāj pašnāvnieciskas domas un lūdz nevienam par to nestāstīt, Jums nav tam jāpiekrīt. Šis simptoms nevar būt noslēpums. Pat ja zināt, ka otru tas sadusmos vai izraisīs citas emocionālās reakcijas – tomēr tas var glābt dzīvību. Kā arī tas nav godīgu pret Jums, ka esat ielikts bezpalīdzīgā pozīcijā ar nopietnu informāciju. Ir informācija, kurai konfidencialitātes nav

Pirms iesaistieties ārstēšanās procesā kā atbalsta persona, vienmēr apdomājiet savus iekšējos resursus un cik daudz esat gatavs iesaistīties!

• Vai esat gatavs uzklausīt

• Drošas vides nodrošināšana – vai esat gatavs paņemt pie sevis letālus līdzekļus

• Vai esat gatavs palīdzēt sastādīt krīzes situācijas plānu – kur zvanīt, kad situācija saasinās

• Arī krīzes tālruņu izkopēšana un iedošana cilvēkam var būt palīdzoša

• Saraksta sastādīšana ar numuriem (bet iepriekš vienojoties ar iesaistītajām personām), kuriem var zvanīt, ja suicidālas domas saasinās

• Profesionālas palīdzības iesaiste – mudiniet apmeklēt speciālistu (psihiatrs, psihologs), aktualizējot cerību par stāvokļa stabilizāciju

• Sarunā svarīgi mēģināt radīt nekritizējošu, pieņemošu, atbalstošu vidi! Svarīgi mēģināt izrādīt līdzjūtīgu un empātisku attieksmi. Pieņemt otra izjūtas. Mēģināt aktualizēt cerību caur ārstēšanās iespējām

• Svarīgi izvairīties no klišejiskām frāzēm, kā piemēram – “viss būs kārtībā”, “tev nav par ko satraukties”, jo šādas frāzes rada sajūtu, ka cilvēks nav saprasts, kas var radīt vēl lielāku trauksmi vai negatīvas domas. Tāpat situācijās, kad cilvēkam ir intensīvi aktualizētas suicidālās domas, ir izteikta bezizejas un bezcerības izjūta, tāpēc teksts “viss būs labi” nav palīdzošs

Apzināties, kur pašam (atbalsta personai) smelties atbalstu!