Gazlaitings ir psiholoģiskās vardarbības (manipulācijas) forma, kad agresors apzināti liek upurim šaubīties par sevi, liek apšaubīt upura paša atmiņu, realitātes uztveri un saprātu, kā arī veido apjukumu. Termina izcelsme balstīta filmā Gaslight (1944). Filmas sižets saistīts ar vīra vēlmi likt savai sievai apšaubīt savu saprātu, lai slēptu nozieguma izdarīšanu. Varmāka vēlas iegūt pilnīgu kontroli pār otra jūtām, domām, uzvedību un darbībām, kā arī graut psihoemocionālo stāvokli, kas notiek šķietami neuzkrītoši, bet ar naidīgu, aizskarošu un pazemojošu saturu. Mērķa sasniegšanai tiek izmantota noliegšanas, sagrozīšanas, maldināšanas, melošanas un pretrunu izvirzīšanas tehnikas. Rezultātā tiek izraisītas smagas ilgtermiņa psiholoģiskas sekas, visbiežāk depresija un trauksme, citkārt pat pašnāvības mēģinājumi, kā arī nodarīta emocionāla trauma, grauts pašvērtējums, izjaukta drošības sistēmas un uzticības (sev un citiem) komponente. Lai arī visbiežāk gazlaitings izpaužas partnerattiecībās, taču tas novērojams arī darba kolektīvā un politikā
Varmākas tipiskā uzvedībā:
Faktu noliegšana un sagrozīšana (piem. apzināti tiek sagrozītas pagātnes notikumu detaļas), informācijas apstrīdēšana (piem., “es tev nekad tā neesmu teicis, tu tagad izdomā”), ārējās informācijas pieejamības ierobežošana
Emociju un jūtu noliegšana – pazemināta garastāvokļa periodos tiek iegalvots, ka otrs ir izteikti jūtīgs ar saasinātu realitātes uztveri
Pastāvīga uztveres neadekvātuma uzsvēršana, priekšplānā izvirzot upura emocionālo stāvokli un iespējamo psihisko slimību (piem., “pēdējā laikā tev ir dīvaina uzvedība, dīvaini reaģē, tavam tēvam šādi arī sākās saslimšana”)
Varmākas virza uzmanības fokusu uz savām vajadzībām, jūtām, pilnībā noniecinot otra jūtas, ignorējot otra viedokli, pieredzi
Emocionāla vardarbības izmantošana, kas vēlāk var tikt pagriezta kā humors “es jau tikai jokojos”
Pastāvīga upuru vērtības, pašvērtības kropļošana, mazināšana
Cietušā psihiskā stāvokļa graušana, pakāpeniski vājinot domāšanu, stiprinot izjūtu “kaut kas ar mani nav kārtībā”, veicinot apjukumu un mazinot uzticību saviem lēmumiem
Pazemošana un noniecināšana, domstarpību gadījumos vispārīgas, bezargumentētas frāzes “tu neko nesaproti, tev nav taisnība”
Manipulēšana caur vainas sajūtu
Kontrolēšana – cenšanās upuri norobežot, izolēt no citiem cilvēkiem, draugiem, ģimenes locekļiem, lai pilnībā kontrolētu otru
Bieži varmākas izmanto sekojošas frāzes:
“Tu to dzirdēji savā galvā, es neko tādu neteicu”
“Tu atkal pārspīlē, te nekas nav tā, kā Tev liekas”
“Tu esi traks, un Tev jāārstējas”
“nevajag pārspīlēt, tas bija tikai joks”
“Tev ir problēmas, ne man”
Visbiežāk gazlaitingu izmanto sociopāti (antisociālas personības) un personas ar narcistiskiem personības traucējumiem.
Nereti upuri dzīvo ar varmāku, piedzīvojot gazlaitingu, pat vairākus gadu desmitus līdz aptver, kas notiek. Līdz ar to atveseļošanās process ir ilgstošs.
Ja atpazīsti gazlaitinga pazīmes savā dzīves situācijā, svarīgi vērsties pie speciālista, lai izvērtētu realitāti un meklētu situācijas iespējamos risinājumus.